HENANS GNEE JAUNS MATERIĀLS CO., LTD
86-372-5055135

Alumīnija ražošanas procesi no boksīta līdz gatavai produkcijai

Jul 22, 2025

Alumīnijs nonāk tirgū, izmantojot četru ļoti atšķirīgu darbību ķēdi: rūdas attīrīšana tīrā alumīnija oksīdā, alumīnija oksīda reducēšana līdz izkausētam metālam, metāla liešana pus{0}}gatavā izejmateriālā un rūdas formēšana gatavās daļās. Katram posmam ir savs materiālu bilance, enerģijas pieprasījums un kvalitātes kontrole, un sākuma stadijā noteiktie parametri nosaka, kas ir sasniedzams pakārtotajā virzienā.

Boksīta rafinēšana alumīnija oksīdā

Ķēde sākas ar boksītu, laterīta rūdu, kas bagāta ar hidratētiem alumīnija oksīdiem. Bayer process izšķīdina rūdu karstā nātrija hidroksīdā zem spiediena, pārvēršot alumīniju saturošos minerālus šķīstošā nātrija aluminātā, bet dzelzi, titānu un silīcija dioksīdu saturošie savienojumi paliek nešķīstoši. Šis atlikums, kas pazīstams kā sarkanie dubļi, tiek filtrēts un uzglabāts inženiertehniskos norobežojošos dīķos, jo tas ir sārmains un ir liels.

Dzidrināto nātrija alumināta šķidrumu atdzesē un iesēj nokrišņu tvertnēs, kur alumīnija hidroksīds izkristalizējas vairāku dienu laikā. Kristālus mazgā un pēc tam kalcinē rotācijas krāsnīs aptuveni 1000 C temperatūrā, lai izvadītu ķīmiski saistīto ūdeni, iegūstot bezūdens alumīnija oksīdu (Al2O3).

Materiāls līdzsvars ir skaidrākais veids, kā spriest par šī soļa mērogu. Lai iegūtu 2 tonnas alumīnija oksīda, tiek patērētas aptuveni 4 līdz 5 tonnas boksīta, un attīrīšana ir viens no energoietilpīgākajiem posmiem visā ķēdē. Silīcija dioksīda saturs rūdā ir galvenais izmaksu virzītājspēks, jo reaktīvais silīcija dioksīds patērē kaustisko sodu un palielina gan sārmu, gan enerģijas patēriņu.

Kausēšana Hall{0}}Heroult Cells

Alumīnija oksīds tiek pārveidots par metālisku alumīniju, elektrolītiski reducējot šūnās ar oglekli. Alumīnija oksīds tiek izšķīdināts izkausētā kriolītā aptuveni 950 C temperatūrā, kas pazemina darba temperatūru līdz tādam līmenim, kas ir praktisks nepārtrauktai darbībai, vienlaikus saglabājot elektrolīta vadītspēju.

Oglekļa anodi iegremdējas vannā un tiek nepārtraukti patērēti, atbrīvojot oglekļa dioksīdu, jo skābekļa no alumīnija oksīda savienojas ar oglekli. Līdzstrāva diapazonā no 150 000 līdz 300 000 ampēriem uz vienu šūnu līniju sadala alumīnija skābekļa saiti, un izkausētais alumīnijs, kas ir blīvāks par vannu, uzkrājas šūnas apakšā. Metāls tiek izvadīts ik pēc 24 līdz 48 stundām un kausos tiek pārnests uz liešanas māju.

Enerģijas patēriņš ir dominējošās darbības izmaksas. Mūsdienu šūna patērē aptuveni 13 līdz 15 kWh uz kilogramu saražotā alumīnija, un anodi un šūnu oderējums ir palīgmateriāli, kas ir jānomaina plānotajā ciklā. Šī iemesla dēļ kausēšanas rūpnīcas atrodas vietās, kur elektrība ir gan lēta, gan stabila, un pašreizējās efektivitātes pieaugošais pieaugums tieši ietekmē izmaksas un oglekļa emisijas.

Liešana un velmēšana pus{0}}produktos

Šķidrais metāls tiek pārveidots par{0}}pusfabrikātiem liešanas namā. Tiešā dzesēšanas (DC) liešana ražo velmētas plātnes līdz aptuveni 30 tonnām plakaniem izstrādājumiem, kā arī ekstrūzijas sagataves gariem izstrādājumiem. Liešanas parametri, īpaši dzesēšanas ātrums, kontrolē lietņu struktūru un segregācijas daudzumu, kas vēlāk ir jānoņem.

Homogenizācija:plātnes tiek turētas 500 līdz 600 C temperatūrā 8 līdz 24 stundu ciklos, lai izšķīdinātu un pārdalītu segregētos elementus un padarītu struktūru viendabīgu velmēšanai.

Karstā velmēšana:biezums tiek samazināts no aptuveni 600 mm līdz 2 līdz 10 mm reversā dzirnavās, vairākkārt veicot gājienus paaugstinātā temperatūrā.

Aukstā velmēšana:karsti velmētā spole tiek vēl vairāk samazināta līdz precīziem mērierīcēm, līdz aptuveni 0,006 mm folijai, ar biezuma pielaidi aptuveni plus vai mīnus 3 procentu robežās.

Starpposma atkausēšana:starp aukstās velmēšanas posmiem tiek pielietota 350 C atlaidināšana, lai atjaunotu elastību un būtu iespējama turpmāka samazināšana bez malu plaisāšanas.

Šajā posmā tiek nepārtraukti uzraudzīta mērinstrumentu kontrole, līdzenums un virsmas tīrība, jo vēlāk procesa ķēdē velmēšanas defektu nevar novērst.

Veidošanas un formēšanas metodes

Pusfabrikāts{0}}tiek pārveidots gatavā ģeometrijā, izmantojot vienu no vairākiem ceļiem, no kuriem katrs atbilst daļas izmēram, pielaidei un ražošanas apjomam:

Ekstrūzija:sagataves, kas uzkarsētas līdz aptuveni 500 C, tiek izspiestas caur presformu ar spiedienu līdz aptuveni 100 MPa, veidojot garus konstanta šķērsgriezuma profilus būvniecībai, transportēšanai un elektroierīcēm.

Slēgtā kalšana:karstais metāls ir veidots starp saskaņotām presformām tā, lai graudu plūsma sekotu slodzes ceļam, tāpēc kaltas balstiekārtas un stūres daļas iztur lielas noguruma slodzes.

Augstspiediena liešana:kausēts metāls tiek ievadīts tērauda presformās ar spiedienu virs aptuveni 70 MPa, nodrošinot korpusiem un kronšteiniem ar plānām sienām, gandrīz neto formas daļas ar augstu cikla ātrumu.

Dziļais zīmējums:loksne tiek ievilkta tasītēs un pēc tam pārzīmēta, lai izveidotu bezšuvju dzērienu skārdenes un līdzīgus traukus ar plānām sienām.

Piedevu ražošana:selektīvā lāzera kausēšana veido sarežģītus kronšteinus un siltummaiņa serdeņus slāni pa slānim, izmantojot ceļu, kur parastie instrumenti būtu nepraktiski.

Virsmas apstrāde un apdare

Apdare nosaka, kā daļa darbojas un cik ilgi tā saglabā savu izskatu.

Anodēšana:elektrolītisks process, kurā veidojas porains oksīda slānis līdz aptuveni 25 mikroniem biezs, ko izmanto arhitektūras profiliem un patēriņa precēm, kur cietībai un laikapstākļiem ir nozīme.

Pulvera pārklājums:elektrostatiski uzklāts polimēra slānis, kas sacietējis aptuveni 200 C temperatūrā, nodrošinot noturīgu krāsu un āra laika apstākļu noturību.

Konversijas pārklājums:plāna ķīmiskā plēve, kas uzlabo krāsas saķeri un papildina aizsardzību pret koroziju, nemainot izmērus, plaši izmanto kosmosa un automobiļu komponentiem.

Mehāniskā pulēšana un tīrīšana:ražo dekoratīvas un zemas berzes virsmas arhitektūras un ierīču lietojumiem.

Lāzera teksturēšana:rada kontrolētas mikro rievas, kas uzlabo smērvielas noturību uz bīdāmām virsmām un formēšanas instrumentiem.

Bieži uzdotie jautājumi

J: Cik daudz boksīta ir nepieciešams alumīnija oksīda ražošanai?
Faktiski 2 tonnu alumīnija oksīda ražošanai tiek patērētas 4 līdz 5 tonnas boksīta. Precīza attiecība ir atkarīga no pieejamā alumīnija oksīda satura rūdā un no tā, cik daudz reaktīvā silīcija dioksīda ir jānoraida fermentācijas laikā.

J: Kas ir sarkanie dubļi un kāpēc tie tiek uzglabāti dīķos?
Sarkanie dubļi ir nešķīstošs atlikums, kas paliek pēc boksīta šķelšanas, kas sastāv no dzelzs, titāna un silīcija dioksīda saturošiem savienojumiem kopā ar sārmu atlikumiem. Tā sārmainībai un tilpumam ir nepieciešama inženiertehniska ierobežošana, un tas ir galvenais vides pārvaldības elements rafinēšanas posmā.

J: Kāpēc kriolītu izmanto alumīnija kausēšanā?
Kriolīts izšķīdina alumīnija oksīdu un ļauj reducēt aptuveni 950 C temperatūrā, kas ir krietni zem tīra alumīnija oksīda kušanas temperatūras. Šī zemākā temperatūra padara nepārtrauktu rūpniecisko elektrolīzi praktisku.

J: Cik daudz elektroenerģijas nepieciešams kausēšanai?
Mūsdienīga reducēšanas kamera patērē aptuveni 13 līdz 15 kWh uz kilogramu alumīnija, kas padara elektroenerģijas izmaksas un jaudas stabilitāti par izšķirošajiem faktoriem kausēšanas vietā.

J: Kāda ir atšķirība starp karsto velmēšanu un auksto velmēšanu?
Karstā velmēšana samazina plātnes biezumu no aptuveni 600 mm līdz 2 līdz 10 mm paaugstinātā temperatūrā, kur metāls ir mīksts un samazinājums vienā piegājienā var būt liels. Pēc tam aukstā velmēšana nodrošina spoles galīgo izmēru līdz aptuveni 0,006 mm ar daudz stingrāku biezuma pielaidi un labāku virsmas apdari.

J: Kurš formēšanas process ir jāizvēlas konkrētajai daļai?
Ekstrūzija ir piemērota nemainīga šķērsgriezuma profiliem, kalšana ir piemērota nesošajām detaļām, kurām nepieciešama labvēlīga graudu plūsma, liešana ir piemērota plānsienu korpusiem liela tilpuma, dziļa stiepšana ir piemērota bezšuvju konteineriem, un piedevu ražošana ir piemērota maza apjoma sarežģītām ģeometrijām.